Zelta jostas kaldināj`

Foto: Lukas Kursītis

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Dieva dēliem jostas kala,
Saules meitām vainadziņ’. (l.t.dz.)

Kultūras ministrijas un Pasaules Brīvo latviešu apvienības atbalsta programmas “Diasporas pašdarbības kopu attīstība un māksliniecisko spēju stiprināšana” ietvaros TDK DANČI saules meitu vainagi tika kaldināti jau 2020. gadā. Taču šogad projekta turpinājuma daļā rotāties iespēja arī mūsu TDK DANČI staltajiem puišiem – ar meistarīgo Jakubovsku ģimenes kalēju gādību tapušas varen’ skaistas un dižas Alsungas tautastērpa ādas jostas ar metāla aizdarēm!

Par šo vērtīgo tautastērpu daļu iegādi no sirds pateicamies projekta finansētājiem:
– Latvijas Republikas Kultūras ministrija & Pasaules Brīvo latviešu apvienība (3 jostas);
– Latviešu Centrs Minsterē (3 jostas).

Milzīgs paldies arī Eiropas latviešu apvienības kultūras nodaļas pārstāvei Leldei Vikmanei par uzklausīšanu un padomu sniegšanu.

DANČOS tiksimies 2021. gadā

Tā kā aktuālā situācija valstī uzlabojas pārāk lēniem soļiem, ierobežojumi tika pagarināti – arī tautas deju nodarbības decembra mēnesī nenotiks. Turām sevi sportiskā formā un darinām iesāktos tautastērpus! Tiksimies 2021. gadā! Veselību visiem un skaistu Ziemsvētku gaidīšanas laiku!

Mums koši brunči

2020. gads teju visās kultūras nozarēs un pasaules valstīs atnesis gluži citu plānošanas kalendāru, kā tas bijis ierasts līdz šim. Tā arī Minsteres pusē marta mēnesī plānoto seno arodu projektu Dietin diet man‘ māsiņa, goda brunči mugurā nācās pārcelt uz rudens saules laiku, kad arī citās Eiropas pilsētās, tostarp Rīgā, norisinājās ikgadējais seno amatu veicināšanas projekts Satiec savu meistaru. Trīs dienu garumā rosīgajām tautas deju kopu Danči un Miladeko dancotājām tapa Alsungas un Kusas tautastērpu brunči meistares Lailas Puķītes vadībā. Šoreiz gan nācās nedaudz aprast ar norises gaitu, proti, intensīvu tiešsaisti, meistarei neesot klātienē Minsterē.

Meistarei droši vien tika uzburts smaids sejā, kad čaklās projekta dalībnieces paziņoja, ka mājup trešajā dienā dosies gatavos brunčos. Taču visu pēc kārtas. Jau pirmajā semināra dienā Alsungas brunču darinātājas nevarēja beigt vien brīnīties un šaubīgi vairākkārt apvaicājās, vai nav gadījusies kļūme nepieciešamo darbarīku sarakstā un vai patiesi nepieciešama līme? Līme tika izmantota brunču šķēluma apstrādē; šķēluma? Jā, jā, arī šķēluma vieta izrādījās atrodamies pavisam citā brunču daļā, kā varbūt kāda projekta dalībniece tikusi domājam. Tā nu semināra pirmajā dienā apzinīgi tika veikti šķēluma sagataves darbi ar līmi un auduma malu apstrāde, savaldot košās spurgaliņas.

Nākamajā dienā darbi uzņēma plašākus apgriezienus. Arī Latviešu Centra Minsterē plašā aula kļuva gandrīz par šauru, kad loku pēc loka tika raisīti Vidzemes nakts zilie un Kurzemes sarkankošie brunču audumi. Kusas tautastērpa brunču darināšanas procesā lielāko izaicinājumu raisīja auduma gabalu precīza savienošana un ieloču veidošana, zudumā nelaižot ne centimetra brunčiem paredzēto četru metru. Bet ja darbos iesaistās arī deju kopas stiprā dzimuma pārstāvji, kā tad darbi nevedīsies? Alsungas brunču darinātājām nācās savaldīt gandrīz 500 smalku ieloču septiņās rindās. Dažai vakara gaitā nācās vien sadzīvot ar savu apņēmīgo rīta lēmumu, veidojot ieloces īpaši šauras. Taču pret pusnakti teju visiem Alsungas brunčiem smalkās auduma kārtas tika savilktas un prieka izsaucienos grieztas pirmajā virpulī. Apņēmības pilna aizsākās semināra pēdējā diena. Ja jau puse no Kurzemes brunča gatava, tad jau otrai pusei daļa dienas pietiks – nieka izmērā taču Alsungas brunču taļļa! Pavisam droši iepakoti jau sagādātie spangu vainagi, saktas, vamži, rakstainās jostas, raibās zeķes un smeldžotās apkakles, jo noteikti kārosies skaistu dižbildi. Ātri gan nācās secināt, ka nieka izmēra taļļa prasīs ne vienu dienu vien. Smalkie piegrieztnes veidošanas darbi, pārnešana uz auduma un oderes, kā arī turpmākā apdare sagādāja garas un spraigas stundas. Kad tika jau nošūtas apstrādei neparedzētās daļas un visvienkāršākie darbu apzīmējumi kļuva par vissarežģītāko uzdevumu, darbiem bija vien jāliek pauze. Tad nu pirmajai krēslai parādoties, mājup devās arī rosīgās tautastērpu brunču darinātājas, – šoreiz ne deju virpulī griežoties, bet košiem brunčiem padusē un vēl veicamo darbu sarakstu pārrunājot. Turpinājums sekos.

Paldies meistarei Lailai Puķītei par pacietību, Laumai Leišovnikai par gardo zupu un rūpēm, Latviešu Centram Minsterē par atbalstu!

Projekts īstenots ar LR Ārlietu ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda un Latviešu Centra Minsterē atbalstu.